Brīdī, kad pieņemts atlūgums no darbinieka, būtu labi pāris dienas pirms viņa pēdējās darba dienas, nosūtīt uzaicinājumu uz “exit” interviju. Ja līdz šim uzņēmumā nav pieņemts rīkot šādas intervijas, ir vērts apdomāt par to ieviešanu. Kas tad īsti ir “exit” intervija un ko tajā jautāt?

Kas piedalās?

Aizejošā darbinieka interviju var organizēt gan vadītājs, gan kāds no HR personāla. Intervija var būt trīspusēja (vadītājs + HR pārstāvis + aizejošais darbinieks) vai divpusēja (HR pārstāvis (vai vadītājs, ja uzņēmumā nav HR nodaļa) + aizejošais darbinieks). Šādas intervijas mērķis ir uzzināt un saprast iemeslu darbinieka aiziešanai. “Ir svarīgi, lai “exit” intervijā tiktu ievērota konfidencialitāte. Darbiniekam ir jābūt drošam, ka viss ko viņš pateiks paliks anonīms,” skaidro CV-Online Latvia vecākā personāla atlases projektu vadītāja Dace Kreicmane.

Līdz ar to būtu jāsaprot – vai intervijā nepieciešams piedalīties arī vadītājam, ja ir nojausma, ka tieši vadītājs varētu būt par iemeslu darbinieka aiziešanai. Uzdevums ir raisīt darbiniekā atklātību, lai tiktu atklāti patiesie aiziešanas iemesli.

Ko jautāt?

“Exit” intervijā jautājumus var uzdot mutiski, bet var arī iedot aizpildīšanai aptauju, kurā jau ir uzskaitīti visi vēlamie jautājumi. Aptaujas gadījumā noteikti nevajadzētu pieprasīt norādīt vārdu, bet ir pieļaujams norādīt struktūrvienību.

Svarīgi būtu pajautāt par iemesliem aiziešanai. Tāpat arī par to, ko uzņēmumam vai tiešajam vadītājam derētu uzlabot un ko ieteiktu pamainīt. Nevajadzētu aizmirst pajautāt arī par labajām lietām – ko uzņēmumā novērtēja un kas patika. “Atbildes, ko sniegs aizejošais darbinieks, palīdzēs ne tikai saprast aiziešanas iemeslus, bet ļaus arī pamanīt kādas tendences. Tas savukārt var kalpot par iemeslu trūkumu novēršanai, lai darbinieku aiziešanu varētu novērst,” stāsta Dace Kreicmane.

Uzklausot atbildes, vērtējiet darbinieka ķermeņa valodu un mēģiniet nolasīt sajūtas.

Nepārmest un neaizvainot

Brīdī, kad darbinieks sāk atklāt aiziešanas iemeslus, uzņēmuma pusei tas var nebūt patīkami. Šādos gadījumos noteikti nevajadzētu ieņemt aizsargājošu pozīciju un likt pretī argumentus.
Lai arī varētu likties, ka “exit” intervija nav nepieciešama, neuzaicināšana uz to var darbiniekā raisīt aizvainojumu. Īpaši, ja viņš uzņēmumā nostrādājis ilgu laiku.
Gadījumā, ja darbinieks atsakās ierasties uz “exit” interviju, aiciniet tad atbildēt uz jautājumiem elektroniski.
Šāda intervija arī nav tas brīdis, kad piedāvāt darbā tomēr palikt un piedāvāt bonusus, kas šo palikšanu varētu veicināt. Tas ir jāveic pirms “exit” intervijas.