Pieredze vai augstākā izglītība?

Mūsdienu apburtais loks – Tev ir nepieciešama pieredze, lai iegūtu darbu, bet Tu nevari to iegūt bez pieredzes. Gandrīz ikvienā darba sludinājumā var redzēt, ka viena no prasībām ir iepriekšēja pieredze. Daži darba devēji uzstāj arī, lai būtu iegūta atbilstoša izglītība. Nereti tiek uzskatīts, ka strādājot un ilgstoši gūstot pieredzi, apgūstam vairāk nekā augstskolā. Tiesa gan, diplomu par to neviens neizsniedz. Cik liela nozīme ir praktiskajām un cik teorētiskajām zināšanām?

Izglītība pret pieredzi

Pasniedzēji un ar akadēmisko vidi saistītās personas teiks, ka, iegūstot izglītību, cilvēks netieši parāda savas spējas pabeigt iesāktās lietas, kā arī ir apguvis dažādas prasmes, kas apgūstamas tieši studiju ietvaros. Starp šīm prasmēm var minēt spēju analizēt, organizēt savu laiku, kā arī iegūt un apstrādāt informāciju. Dažreiz spēja saņemt diplomu parāda arī darba ņēmēja interesi un zināšanas par konkrēto nozari vai amatu.

Pieredze pret izglītību

Uzņēmējs, kurš sasniedzis noteiktu līmeni biznesa vidē, savukārt var uzstāt, ka visu panākumu atslēga ir tieši pieredze. Nokļūstot no skolas sola pa taisno darba tirgū, ātri spējam uzkrāt nepieciešamās zināšanas un gūt praktisku ieskatu konkrētajā nozarē. Kamēr vieni nostiprina akadēmiskās zināšanas, tikmēr otri krāj pieredzi un, visticamāk, virzās augšup pa karjeras kāpnēm.

Darba devēji grib abus

Mūsdienās darba devējs vēlas, lai viņu darbiniekam būtu gan attiecīga izglītība, gan pieredze. Nereti šāda prasība palīdz uzrunāt patiešām lieliskus kandidātus. Tomēr ir pozīcijas, kurās, pēc dažu domām, var iztikt bez viena vai otra. Piemēram, ja Tev nav iegūts diploms, bet ir vērtīgas praktiskās zināšanas, tas nenozīmē, ka jāatmet cerības uz pieteikšanos pozīcijai. Piezvani darba devējam, uzskaiti savas prasmes un beigās pajautā, cik svarīgi ir, lai būtu iegūta augstākā izglītība. Lielākajā daļā gadījumu Tu saņemsi atbildi, kas patīkami pārsteigs.

Atkarīgs no amata

Ir pašsaprotami, ka tādās profesijās kā, piemēram, arhitekts, ārsts, jurists vai inženieris, augstākā izglītība ir nepieciešama. Daudziem no viņiem ir pat vairāki iegūti diplomi. Tai pat laikā, ir amati, kuros akadēmiskajai izglītībai ir mazāka loma, vai arī ir profesijas, ko augstskolās nemaz nevar apgūt. Tāpēc darba devējam būtu jāizvērtē, cik svarīgi ir norādīt prasību pēc augstākās izglītības, jo, iespējams, konkrētajam amatam daudz svarīgāks var izrādīties darbinieks ar lielu pieredzi, nevis akadēmisko grādu.

“Tas, kādu izglītību ir nepieciešams iegūt, ir ļoti atkarīgs no amata, uz kuru pretendē. Izglītības iegūšanai ir liela nozīme, ja plānots kandidēt uz kādu no vadītāja līmeņa pozīcijām. Šādam kandidātam, visticamāk, ka būs jāvada komanda, tāpēc būtu labi, ka izglītības latiņa ir vismaz tikpat augsta vai augstāka nekā padotajiem. Savukārt speciālista līmeņa darbiniekam, iespējams, nozīmīgāka var izrādīties tieši gūtā pieredze, nevis izglītība,“ stāsta CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Tava izvēle

Ņemot vērā darba devēju pieprasījumu pēc kvalificētiem un reizē arī pieredzējušiem darbiniekiem, apdomā savas vēlamās profesijas specifiku. Iespējams, sākumā nozīmīgāk būs tieši uzkrāt pieredzi, jo uzsākt akadēmisko ceļu varēs arī vēlāk. Tomēr, ja vēlies strādāt valsts institūcijās vai Tava sapņu profesija nav iedomājama bez akadēmiskajām zināšanām, tad izvēle par labu augstskolai jau sākumā ir tikai pašsaprotama. Galvenais, studiju laikā centies atrast arī iespēju gūt praksi.

Dalīties ar citiem
Atrodi savu sapņu darbu!

Pievienot komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Piedalies aptaujā!

Vai plāno atsākt darbu no biroja telpām?