Lai gan daļēji attālinātais vai attālinātais darbs vairs nav nekas jauns, un, iespējams, šāds darba modelis nu jau ir kļuvis par Tavu ikdienu, ir vērts atsvaidzināt zināšanas un vēlreiz pārliecināties par savas darba vietas iekārtojumu mājās. Kādēļ ir tik svarīgi pievērst uzmanību sava mājas biroja iekārtojumam? Tas tādēļ, lai savus darba uzdevumus Tu varētu paveikt pilnvērtīgi, nezustu darba produktivitāte, kā arī Tu vienkārši justos labi.

Lai noskaidrotu, kādi ir galvenie ieteikumi, kas būtu jāņem vērā, iekārtojot darba vietu mājās, konsultējāmies ar sertificētu darba aizsardzības speciālisti un “Vesels birojs” projekta izveidotāju Laimu Bušu.

“Ir daudz nianses, kuras būtu jāņem vērā, lai darba vieta mājās būtu gan ērta, gan palīdzētu darboties produktīvi. Ja man jānosauc trīs lietas, tās būtu:

Apdomā otro ekrānu.

Šī gada pavasarī veiktajā pētījumā atklāju, ka apmēram puse darbinieku, strādājot no mājām, izmanto tikai portatīvo datoru vienu pašu – bez paliktņa vai otra ekrāna. Portatīvais dators ir lielisks palīgs un iespēja mums būt mobiliem, taču visu dienu ar to strādājot, varam biežāk saskarties ar diskomfortu, sāpēm plecu un muguras zonā, jo biežāk ieņemam “nepareizas” darba pozas. Arī darba produktivitāte ir augstāka, kad varam strādāt ar lielāku ekrānu vai pat diviem. Tādēļ iesaku rast iespēju pieslēgt ārējo ekrānu vai vismaz mēģināt pacelt portatīvā datora augšējo malu tuvāk acu augstumam. Ja nav speciāla paliktņa, var izmantot lietas, kas atrodas mājās: kurpju kasti vai citu stabilu paaugstinājumu. Viens no ergonomikas “zelta” principiem ir – darba vietu iekārto tā, lai augšējā teksta rinda ekrānā būtu acu augstumā.

Pārbīdi galdu.

Ne visiem ir iespēja strādāt savā mājas kabinetā, taču būtiski mēģināt iekārtot darba vietu tā, lai atrastu pietiekami labu apgaismojumu, un darba vieta būtu arī nedaudz nodalīta, veidojot darba vides sajūtu. Parasti darba vietu rekomendē iekārtot perpendikulāri logam – taču galvenais, lai saule nespīdētu acīs vai ekrānā, veidojot atspīdumus. Dabiskais apgaismojums un iespēja palūkoties ārā pa logu var palīdzēt gan pašsajūtai, gan arī uzlabot darba produktivitāti. Lieliski, ja vismaz dažas reizes stundā ir iespēja uz mirkli palūkoties tālumā – tas palīdzēs izvairīties no redzes noguruma, dienas laikā ilgstoši lūkojoties dažādos ekrānos.

Labs krēsls.

Vislabāk darba pozas ir mainīt regulāri – ja iespējams, atrodot darbus, kurus var veikt arī stāvot kājās vai pat pārvietojoties (ideja: varbūt sanāksmē iespējams piedalīties, staigājot pa vietējo parku?). Stāvgalds varētu būt lieliska dāvana sev Ziemassvētkos vai dzimšanas dienā. Taču vienlīdz būtiski ir atrast sev pielāgojamu darba krēslu. Iespējams, vismaz uz laiku darba krēslu iespējams aizņemties no uzņēmuma biroja telpām. Tas, ko ļoti rekomendētu – pirms darba krēsla iegādes tajā apsēsties un novērtēt, cik tas ir pielāgojams. Vai krēslam var regulēt augstumu, roku balstus; vai sēdvietas platums ir atbilstošs Tavam augumam, un krēsla atzveltne balsta muguras dabisko “S” veida izliekumu.”

Tāpat bieži vien tiek uzsvērts, ka darba vietā liela nozīme ir jāpievērš ergonomikai. Un tas jādara, neatkarīgi no tā, vai Tu strādā birojā, vai attālināti, savās mājās. Bet kas tad īsti ir darba ergonomika, un kādēļ tā ir tik svarīga?

“Darba ergonomika nenozīmē vienīgi darba vietas iekārtojumu – ekrāna, klaviatūras, peles novietojumu un mēbeļu atbilstību augumam. Darba ergonomika sevī ietver faktiski visu, kas saistīts ar ārējo vidi un darba organizāciju – tā, lai vide būtu atbalstoša produktīvam un veselīgam darbam.

Piemēram, lai mēs strādātu arī komfortablā temperatūrā, lai gaisa kvalitāte būtu atbilstoša. Šobrīd, strādājot no mājām, būtiski apdomāt, kā paši varam šīs lietas uzlabot. Piemēram, piedomāt pie telpu vēdināšanas un parūpēties, lai gan no rīta, gan pēcpusdienā mēs strādātu svaigā gaisā, kas, starp citu, cieši saistīts ar mūsu kognitīvajām spējām un enerģijas līmeni. Arī, lai apgaismojums darba vietā būtu pietiekams; iespējams, tam vajadzēs iegādāties galda lampu vai nedaudz pārvietot savu galdu, lai kopējais apgaismojums būtu labāks.

Pētījumi rāda, ka strādājot no mājām, biežāk saskaramies ar veselības problēmām. Lielā mērā tas saistīts ar neergonomiskām darba vietām. Noslēgumā gribu pieminēt, ka ļoti būtiski ir mēģināt ieklausīties sevī, savā ķermenī. Identificēt, vai darba dienas noslēgumā izjūtam redzes nogurumu, diskomfortu kādās ķermeņa daļās. Neignorējam šīs sajūtas, bet mēģinām atrast veidus, lai pielāgotu darba vidi un mainītu savus ieradumus. Piemēram, biežāk pieceltos, izkustētos, palūkotos tālumā vai apdomātu savus ekrāna lietošanas paradumus arī ārpus darba laika,” iesaka Laima Buša.