Kā tika noskaidrots personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktajā aptaujā*, 40% darba devēju pievērš uzmanību potenciālo darbinieku publicētajam saturam sociālajos tīklos, uzskatot to par neatņemamu darbā pieņemšanas procesa daļu. Turklāt, 81% aptaujāto pieļauj, ka uzņēmums varētu samazināt kandidāta izredzes iegūt vakanto amata pozīciju sociālo tīklu kontos publicētā satura dēļ, ja tas neatbilst vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām.
Kamēr 40% aptaujāto darba devēju pievērš uzmanību potenciālo darbinieku sociālo tīklu kontos publicētajam saturam, 29% norādījuši, ka to nedara. Viņuprāt, svarīgākas ir potenciālo darbinieku kompetences. Vēl 22% no aptaujātajiem atzinuši, ka dara to tikai daļēji. Tikmēr 9% atbildējuši, ka šobrīd to nedara, taču nākotnē mērķtiecīgi plāno pievērst lielāku uzmanību potenciālo darba ņēmēju sociālo mediju kontu saturam.
“Lai gan kompetences ir viena no būtiskākajām darba ņēmēju kvalitātēm, uzņēmumi un organizācijas tikpat augstu vērtē arī savu darbinieku vērtības. Proti, lai jaunais darbinieks spētu iekļauties kolektīvā un organizācijas kultūrā, viņa vērtībām ir jāsakrīt ar tām, kuras izvirzījis uzņēmums. Ilgtermiņā tā ir viena no spēcīgākajām saiknēm, kas vieno darba devēju un darba ņēmēju. Cilvēki sociālajos medijos jūtas brīvi un tā tam arī jābūt, taču būtiski atcerēties, ka, piemēram, necenzētas sarunas vai dalīšanās ar mulsinošu informāciju rada pirmo iespaidu ne tikai privātās attiecībās, bet arī attiecībās ar esošo vai topošo darba devēju. Publiski pieejamais saturs sociālajos tīklos šodien ir mūsu vizītkarte, savukārt, konta privātumam ikviens var izmantot sociālo tīklu piedāvātos instrumentus,” saka Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja.
Atbildot uz jautājumu, vai darba devēji pieļauj, ka potenciālā darbinieka publicētais saturs sociālajos tīklos varētu būtu iemesls tam, ka tiek samazinātas viņa izredzes iegūt vakanto darba vietu, 81% aptaujāto atbildējuši pozitīvi. Darba devēji atzinuši, ka tas tiktu darīts, ja šis saturs neatbilstu vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām. Bet 19% atbildējuši noliedzoši, norādot, ka ne vienmēr publicētais saturs sociālajos medijos sniedz objektīvu informāciju par darba meklētāju.
“Mūsdienās cilvēki aktīvi izmanto komunikāciju sociālajos tīklos, publicējot informāciju par sevi, saviem uzskatiem, daloties ar dažāda veida ierakstiem u.tml. Diemžēl daudzi nereti aizmirst, ka personīgais profils sociālajos tīklos ir arī “digitālais tēls” un vizītkarte, kas pastāsta par konkrētā cilvēka interesēm, kultūru, komunikāciju ar citiem cilvēkiem, tāpēc ievietojot jebkādu informāciju, ja tā ir publiski redzama, jāatceras un jāpiedomā, kādu priekšstatu tā varētu sniegt cilvēkiem, ar kuriem neesam pazīstami, tai skaitā arī potenciālajam darba devējam. Darba ņēmējiem ir vērts pārskatīt, vai sociālos tīklus izmanto tikai savām privātajām vajadzībām, vai arī, lai sekotu industrijas līderiem un organizācijām, kā tiek pausti viedokļi un komentāri, kāda veida saturs tiek publicēts. Tas palīdz darba devējam labāk iepazīt kandidāta personību, vērtības, kā arī, iespējams, profesionālo atbilstību, lai nākotnē abām pusēm veidotos daudzsološa sinerģija,” stāsta Krista Roziņa, “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.
*Aptauju 2022. gada maijā veica personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia” un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Tajā piedalījās 118 uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā.
