Vai uzņēmumi ir gatavi atklāt atalgojumu informāciju?

Vai Tu vēlētos zināt, cik nopelna Tavi kolēģi, kaimiņi, radinieki, paziņas vai draugi? Tas būtu interesanti, ja šāda informācija būtu pieejama ikvienam un jebkurā diennakts laikā.

Izklausās pēc zinātniskās fantastikas? Kā izrādās, tad šāda atalgojumu un nodokļu maksātāju pārredzamības sistēma ir jau ieviesta Norvēģijā, kur šo pilsonisko iniciatīvu atbalsta un veicina arī valdība. Norvēģijā ir visaugstākā ienākumu nodokļa likme Eiropā (līdz 40,2%).
Kad Norvēģijā šāds pakalpojums par atalgojuma un samaksāto nodokļu likmes noslēpuma atcelšanu tika ieviests, pārējo ienākumu pārskatīšana kļuva par sava veida “nacionālo sporta veidu”. Sākotnēji cilvēkiem bija atļauts pārlūkot informāciju anonīmi, taču tas izraisīja daudzus krāpšanas un šantāžas gadījumu. Kopš 2014. gada sistēma ir tikusi uzlabota un tagad cilvēki var uzzināt, kas tieši pārskatīja viņu darba samaksas ierakstus, kas būtiski ierobežoja nelikumīgu darbību un desmitkārtīgi samazināja meklēšanas skaitu sistēmā.

Mēs esam tikai ziņkārīgi cilvēki, kuri vēlas zināt par citu atalgojumu

Norvēģija šobrīd patiešām ir izņēmuma gadījums, dodot publisku piekļuvi algu informācijai un sabiedrība to ir pieņēmusi. Daudzas citas valstis, piemēram, Somija un Vācija, ir spērušas pirmos soļus, lai caur oficiāliem kanāliem varētu uzzināt, cik daudz kolēģi pelna. Daži uzņēmumi atklāj vismaz augstākā līmeņa vadītāju atalgojumu. Tomēr daudzās valstīs darba samaksa joprojām ir tabu, un uz to attiecas personas datu aizsardzības likumi.

Starptautiskā algu portāla Paylab, kas Latvijā darbojas kā CV-Online pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, veiktais pētījums apliecināja, ka atalgojums ir ļoti sensitīva tēma un nodarbinātie bieži domā par saviem un viņu apkārtējo ienākumiem. Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas iedzīvotāju attieksmei pret samaksu un atalgojumu.

Aptauja tika veikta kopumā 9 valstīs un atklāja, ka 74% cilvēku vēlas uzzināt, cik daudz viņu kolēģi nopelna. Saskaņā ar pētījuma datiem, Latvijā tie ir 72% aptaujāto darbinieku. Tas attiecināms uz darbiniekiem visos vadības līmeņos. Savukārt, 59% vēlētos uzzināt, cik nopelna viņu paziņas, kaimiņi, draugi un citi cilvēki, kurus viņi regulāri satiek.

Diskusijas par darba samaksu parasti attiecas tikai uz mūsu vistuvākajiem. 6 no katriem 10 cilvēkiem apspriež viņu atalgojumu ar saviem tuvākajiem, savukārt, cilvēki, kas saņem zemāk par vidējo atalgojumu valstī, ir daudz atvērtāki, apspriežot viņu atalgojumu ar apkārtējiem. Personas, kas ieņem vadošos amatus, vismazāk dalās ar informāciju par algu.

Vai algu atklāšana ir “veselīga”?

Atalgojuma atklāšana ir ļoti neprognozējams process jebkurā uzņēmumā. Tāpēc vadība un personāla daļa bieži vien šaubās spert šādu soli. Ja uzņēmums nespēj skaidri informēt par savu algu politiku, kompensācijām un labumiem, tad šis process rezultātā var radīt vairāk kaitējuma, nekā labuma. Uzņēmumiem būtu jāpaziņo, ka viņi rūpējas par savu darbinieku pienācīgu un taisnīgu atlīdzību.

Dabiska reakcija, kad darbinieki piekļūst algu informācijai, ir emociju, jautājumu un diskusiju vilnis. Tas, galvenokārt, notiek tādēļ, ka pastāv augsta iespēja, ka dati tiks pārprasti vai nepareizi interpretēti. Samaksa ir kaut kas vairāk, nekā tikai skaitlis. Kopējā kompensācija ietver daudzus faktorus, kas ietekmē galīgo summu.

Katrs darbinieks un viņa potenciālais atalgojums uzņēmumā tiek apspriests atsevišķi, pamatojoties uz viņa izglītību, pieredzi, kvalifikāciju, noteiktu profesionālo un personīgo talantu kombināciju, vadības pieredzi, panākumiem un lojalitāti. Citi faktori, kas ietekmē darba samaksu, ietver reģionu, uzņēmuma lielumu, nozari un uzņēmuma īpašumtiesības, saistību veidu, darba laiku un darba līmeni, kas nozīmē, cik lielā mērā darbinieks ir atbildīgs par budžeta izpildi un cita personāla vadību. Visbeidzot jāņem vērā arī darba pienākumi, kas saistīti ar konkrētu darbu.

Uzņēmumi paši sastāv no cilvēkiem ar atšķirīgām prasmēm, un viņu algas veidojās no viņu darba tirgus vērtības, t.i., kvalificētu darbinieku vispārējas pieejamības vai trūkuma konkrētajā reģionā. Katram uzņēmumam ir jāņem vērā arī savas iekšējās vajadzības. Ja, piemēram, ir vairāki produktu vadītāji uzņēmumā, kas ir atbildīgi par dažādiem produktiem, jāņem vērā atsevišķu produktu rentabilitāte un prasības, kā arī to ietekmi uz uzņēmuma zemākiem rādītājiem. Tāpat arī ne visi priekšnieki ir vienādi. Grāmatvedības nodaļas vadītāja atalgojums atšķirsies no IT nodaļas vadītāja, jo viņi abi specializējas dažādās jomās ar atšķirīgu tirgus vērtību.

Algu izpaušana ir ļoti sarežģīts jautājums, kas ietver komunikāciju. Tas var izraisīt lielāku darba uzraudzību un, protams, var palielināt cerības un izraisīt spiedienu no apkārtējās vides. Galu galā, pienācīga alga tiek maksāta tikai par pienācīgu darbu. Vēl viens potenciāls drauds ir sava veida iekšējais darbinieku ienākumu saraksts. Darbinieki ar zemākiem ienākumiem var justies mazāk novērtēti, kā sava veida “otrās šķiras” darbinieki.

Šobrīd vispārējā tendence ir paaugstināt algu un kompensāciju pārredzamību. Taču šāds solis uzņēmumam ir jāsper ļoti apdomīgi un pārdomāti. Vai, jūsuprāt, uzņēmums, kurā strādājat, tiktu galā, ja tas atklātu darbinieku algu?

Raksts tapis sadarbībā ar Paylab
Dalīties ar citiem
Atrodi savu sapņu darbu!

Pievienot komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Piedalies aptaujā!

Cik gados uzsāki savas darba gaitas?