Pēdējos 20 gados ar katru brīdi personāla vadības speciālisti arvien vairāk runā par paaudzi, kas ievieš jaunus aspektus uzņēmumu darba procesā un bieži vien ir liela “mīkla” gan vadītājiem, gan personāla speciālistiem. Tā ir Y paaudze jeb cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980.gada līdz 2000.gada sākumam. Paaudze, ko dažkārt arī dēvējam par Y paaudzi.

Paylab, kas Latvijā darbojas kā CV-Online pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, apkopojot datus par atalgojumu dažādās Centrāleiropas, Baltijas un Balkānu valstīs, secinājis vairākas atšķirības un kopīgas iezīmes šīs paaudzes pārstāvju ienākumu un tēriņu raksturīgākajās iezīmēs.

80-tajos dzimušo Y paaudzes pārstāvju īpašības

Šie ir cilvēki vecumā no 28 līdz 37 gadiem, visproduktīvākajā karjeras posmā, ar iespēju iegūt vislabākos darba piedāvājumus, taču saskaroties arī ar svarīgiem savas dzīves pagrieziena punktiem – vecāku māju atstāšanu, savas ģimenes dibināšanu un jauna mājokļa iegādi, kas nereti saistīta arī ar saistībām – hipotekāro kredītu.

Daudzi šajā vecuma posmā jau ieguvuši pirmo ievērojamo savas karjeras pieredzi un veicinājuši izaugsmi, citi pamēģinājuši pastrādāt jau pie vairākiem darba devējiem. Taču kopumā viņi pozitīvi skatās uz karjeras tālāko attīstību un meklē līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi.

Atsevišķi šīs paaudzes un laika posma pārstāvji jau paspējuši kļūt par zemākā, vidējā vai pat augstākā līmeņa vadītājiem, kā arī ietekmīgiem un progresīviem vadītājiem ar pieredzi dažāda mēroga projektu vadībā. Ap 30 gadu vecumu cilvēkiem pienāk brīdis, kad vairāk laika tiek veltīts arī domām par dzīves vērtībām, kā arī apziņai par savām stiprajām un vājajām īpašībām. Viņi koncentrējas uz savu personīgo attīstību un turpmāko profesionālo izaugsmi.

Liela daļa Y vecākās paaudzes pārstāvju ir arī spiesti uzmanīgi sekot līdz savai finansiālajai situācijai, lai vienmērīgi sadalītu ģimenes izdevumus gan par ikdienišķām lietām un vajadzībām, gan arī mājokļa aizdevumu. Tādēļ ienākumi, lai arī nav vienīgais, tomēr svarīgākais motivators darba vietas maiņai.

90-tajos dzimušo Y paaudzes pārstāvju īpašības

Jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem ir darba tirgus potenciālie “spēlētāji” vai arī iesācēji un kuri tikai vēl mācās, studē vai tikko pievienojušies darba ņēmēju skaitam. Liela daļa šīs paaudzes pārstāvju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā vēl dzīvo kopā ar saviem vecākiem un nedomā par sava mājokļa iegādi, ģimenes dibināšanu vai citām saistībām. Viņiem ir svarīgas attiecības ar saviem draugiem, kas ietekmē ne tikai dzīves uzskatus, bet arī brīvā laika pavadīšanas aktivitātes.

Tā kā šie jaunieši finansiāli lielā mērā ir atkarīgi no vecākiem, tad uz ienākumu gūšanas avotu viņi skatās ar daudz lielāku atvērtību un ir gatavi pamēģināt visu, tikai tad, ja tas viņus interesē. Tieši tādēļ jauniešus aizrauj doma par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tāpat pievilcīga ir doma par darbu ārzemēs.

Šajā vecumā jaunieši saņem savu pirmo algu un lielākā daļa tiek iztērēta par precēm vai izklaidēm, kuras sen jau bijušas padomā un tagad radusies finansiāla iespēja tās realizēt. Pārsvarā jaunieši algu tērē tādām aktivitātēm vai lietām, kas saistītas ar modes tendencēm, ceļošanu, izklaidi, hobijiem. Viņi ir tie, kuri joprojām meklē un izmēģina, “taustās” un mēģina izprast pasaules lietu kārtību, tajā skaitā, profesionālās karjeras attīstību.

Jaunākās Y paaudzes pārstāvji ir pievilcīgi potenciālie darbinieki tiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi ieguldīt viņu apmācībās un attīstībā sev vēlamajā virzienā. Tomēr jauniešu vēlme izmēģināt visu un iespēja regulāri mainīt darbu, protams, rada lielu izaicinājumu – ilgtermiņa attiecību saglabāšanu. Tāpat darba devēji novērojuši Y paaudzes raksturīgu īpašību – būt pārliecinātiem un izglītoties, aktīvi meklējot un atrodot sev vēlamo informāciju internetā, ieskaitot, par atalgojumu, finansiālajiem bonusiem, labumiem, un tās visas uztver par pašsaprotamām lietām ikvienā uzņēmumā.

Saskaņā ar Paylab datiem, Latvijā aptuveni 52% jauniešu vēl dzīvo kopā ar vecākiem. Lietuvā tie ir 54%, savukārt Igaunijā – 40%. Interesanti, ka pamest vecāku mājas nedaudz ātrāk izlemj sievietes vecumā ap 26,6 gadiem, savukārt, vīrieši aptuveni pāris gadus vēlāk – ap 28,8 gadiem. Arī Lietuvā ir līdzīga situācija – sievietes izvēlas sākt patstāvīgu dzīvi 24,4 gados, bet vīrieši – 26,3 gados. Savukārt, Igaunijā sievietes sāk dzīvot atstatus no vecākiem jau 23,2 gadu vecumā, bet vīrieši 24 gados.

Raksts tapis sadarbībā ar Paylab