Jauni grozījumi Darba likumā par svešvalodu prasībām darba sludinājumos: ko tas nozīmē?

svešvalodu prasības darba sludinājumos

2024. gada 22. oktobrī stājušies spēkā jauni grozījumi Darba likumā, kas turpmāk būtiski ietekmēs to, kā darba devēji var izvirzīt prasības attiecībā uz svešvalodu zināšanām darba sludinājumos, intervijās, kā arī darba līgumos. Jaunās izmaiņas ieviestas ar mērķi stiprināt valsts valodas lietošanu darba tirgū un mazināt diskrimināciju, ko bieži izraisa nepamatotas svešvalodu prasības.

Galvenās lietas, kas jāņem vērā darba devējiem?

Ar jaunajiem grozījumiem Darba likumā tiek precizēts, kādos gadījumos darba devējs drīkst prasīt svešvalodu zināšanas no potenciālā darbinieka:

1. Svešvalodas prasību pamatojums darba sludinājumos. Turpmāk darba devējiem, kas vēlas iekļaut svešvalodas prasību darba sludinājumā, būs pienākums to pamatot. Šis grozījums papildina Darba likuma 32. pantu, pieprasot, lai darba sludinājumā norādītu svešvalodas prasības nepieciešamības pamatojumu.

2. Aizliegums uzdot svešvalodu jautājumus darba intervijās. Darba devējiem turpmāk būs aizliegts darba intervijā uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tās nav būtiskas darba pienākumu veikšanai. Šis aizliegums ir iekļauts Darba likuma 33. pantā un ir solis uz priekšu, lai novērstu diskrimināciju darba interviju laikā.

3. Svešvalodu prasības darba līgumā. Darba devējiem būs aizliegts iekļaut svešvalodu prasības darba līgumā, ja svešvalodas lietošana nav pamatota ar konkrēto darba pienākumu veikšanu. Šī norma ir nostiprināta Darba likuma 40. pantā, lai nodrošinātu, ka darba līgumos netiek nepamatoti pieprasīta svešvalodu prasme.

Kā tas ietekmēs darba sludinājumus un intervijas?

Turpmāk darba devējiem, gatavojot darba sludinājumus, būs būtiski ievērot sekojošus nosacījumus:

1. Aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Šis nosacījums attiecas uz visiem darbiem, kas saistīti ar Latvijas iekšējo tirgu. Pretējā gadījumā prasība tiks uzskatīta par nepamatotu un diskriminējošu.

2. Darba sludinājumā jānorāda skaidrs pamatojums, kāpēc konkrēta svešvaloda ir nepieciešama, ja tā tiek prasīta.

3. Darba intervijas laikā jautājumi par svešvalodu zināšanām nedrīkst būt diskriminējoši, ja šīs zināšanas nav būtiskas darba pienākumu veikšanai.

Kādās situācijās svešvalodas prasības ir aizliegtas?

Likuma izmaiņas uzsver, ka svešvalodas prasība nedrīkst tikt izvirzīta, ja tā nav objektīvi nepieciešama konkrētā amata pienākumu veikšanai. Tas īpaši attiecas uz tādām profesijām, kurās darbs galvenokārt notiek Latvijas iekšējā tirgū:

  • Veikalu un pakalpojumu sektora darbinieki: pārdevēji, kasieri, tirdzniecības zāles darbinieki vai virtuves darbinieki. Šajos amatos darba pienākumi neprasa tiešu saikni ar ārvalstīm, tādēļ svešvalodas prasības izvirzīšana nav pamatota.
  • Loģistikas un transporta darbinieki: kurjeri, preču piegādātāji un noliktavas darbinieki, kuri veic darbu Latvijas iekšējā tirgū. Arī šo profesiju pārstāvjiem nedrīkst tikt prasīts zināt svešvalodu, ja tas nav būtiski saistīts ar darba pienākumiem.
  • Izglītības un veselības aprūpes speciālisti: pedagogiem (izņemot svešvalodu pedagogus), ārstiem, medmāsām un sanitāriem, kuri sniedz pakalpojumus vietējiem klientiem vai pacientiem, nedrīkst pieprasīt svešvalodas zināšanas.

Izņēmumi, kur svešvalodas prasība ir pieļaujama

Grozījumi Darba likumā paredz konkrētus gadījumus, kad svešvalodu prasība ir objektīvi nepieciešama un pamatota. Tās ir situācijas, kad bez konkrētas svešvalodas zināšanām darba veikšana nav iespējama:

  • Darbs, kur ir tieša saikne ar ārvalstīm. Svešvalodas prasība var būt pamatota, ja darbiniekam ir regulāri jākomunicē ar ārzemju klientiem vai partneriem. Piemēram, gids, kas strādā ar tūristiem no ārvalstīm, vai viesnīcas administrators, kas apkalpo starptautiskus viesus.
  • Specifiskas profesijas: Tulkiem, svešvalodu pasniedzējiem vai ārvalstu delegāciju uzņemšanas organizētājiem svešvalodas prasme ir neizbēgama un darba pienākumiem atbilstoša.

Jaunie grozījumi Darba likumā būtiski maina to, kā tiek izvirzītas prasības svešvalodu zināšanām darba sludinājumos. Darba devējiem turpmāk būs jābūt precīzākiem un jāpamato jebkura prasība pēc svešvalodas zināšanām, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, neatkarīgi no svešvalodas zināšanām. Šīs izmaiņas ir būtisks solis uz priekšu valsts valodas pozīciju stiprināšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā, nodrošinot taisnīgākus un vienlīdzīgākus nosacījumus darba tirgū.

 


Avoti:

Dalīties ar citiem
Atrodi savu sapņu darbu!

Piedalies aptaujā!

Kā Tu ikdienā pārvietojies uz darbu?