Miegs ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu fizisko un mentālo veselību, kā arī darba produktivitāti. Neatkarīgi no tā, vai strādā standarta 9–17 režīmā, maiņu darbā vai tev ir elastīgs darba grafiks, darba laikam un režīmam var būt būtiska ietekme uz tava miega kvalitāti.
Darba grafikam ir nozīme
To, ka darba grafiks ietekmē miega kvalitāti, apliecina arī Alma Career Latvia veiktās aptaujas par darba grafika ietekmi uz miega kvalitāti rezultāti. Trešdaļa aptaujas respondentu norādīja, ka viņu darba laiks negatīvi ietekmē miegu.
Aptauja atklāj, ka no tiem, kuri strādā fiksētā darba grafikā (piemēram, 09.00–17.00), negatīvu ietekmi uz miegu izjūt 27%. Tikmēr maiņu darbā strādājošie ir daudz vairāk pakļauti miega traucējumiem – gandrīz 58% aptaujāto norādījuši, ka viņu darba grafiks negatīvi ietekmē miega kvalitāti.
Savukārt pašnodarbinātie, kuriem parasti ir lielāka kontrole pār savu darba laiku, negatīvas sekas izjūt retāk. Šajā grupā vien piektdaļa aptaujāto norādīja, ka darba laiks negatīvi ietekmē miegu.
“Katrai cilvēka šūnai ir ciklismums – mirklis, kad būt aktīvai un pildīt savas funkcijas un mirklis, kad jāatpūšas. Organismam ir nepieciešama šī kārtība, lai varētu pienācīgi funkcionēt.
Tomēr ne visiem tas izdodas, jo ir nozares, kur nepieciešams strādāt vai būt modriem visu diennakti. Tiem, kuri strādā maiņu darbu, nepieciešams strādāt arī dažādās diennakts stundās. Tas nozīmē, ka darba dēļ šiem cilvēkiem tiek jaukta “iekšējā pulksteņa” darbība. Veselības problēmas, ko izraisa strādāšana netipiskās stundās, sauc par maiņu darba slimību.
Cilvēkiem, kuri strādā netradicionālos diennakts laikos, ir grūtāk iejusties sabiedrībā, plānot laiku ar ģimeni un draugiem. Haotisks diennakts ritms un maiņu darba slimība var izpausties ne tikai kā bezmiegs un miegainība, bet arī kā garastāvokļa problēmas un zemāka produktivitāte darbā.”
Marta Celmiņa, Epilepsijas un miega medicīnas centra (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) miega speciāliste – pediatre, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja.
Produktivitāte un hronotipi
Cilvēka produktivitāte lielā mērā ir saistīta ar viņa hronotipu jeb dabisko dienas ritmu. Aptaujas rezultāti rāda, ka 34% respondentu visproduktīvāk jūtas no rīta līdz pēcpusdienai, kas atbilst t.s. “rīta cilvēkiem”. Savukārt tikai 3% aptaujāto norādījuši, ka tieši nakts stundas ir viņu produktīvākais darba laiks, kas apliecina, ka lielākajai daļai cilvēku darba aktivitāte vislabāk saskan ar dienas gaišajām stundām.
Hronotipu un darba grafika pielāgošana var būtiski uzlabot produktivitāti un darbinieku labsajūtu. Elastīgāka pieeja darba grafikam ir ne tikai uzņēmuma konkurētspējas priekšrocība, bet arī veids, kā pielāgoties dažādām cilvēku vajadzībām un individuālajiem ritmiem.
“Cilvēki iedalās vairākos hronotipos. Hronotipi raksturo cilvēka optimālos aktivitātes, produktivitātes un miera periodus diennakts griezumā. Lai gan lielākoties darba vidē pieņemts konkrēts darba laiks – piemēram, no 8.00 līdz 17.00, darbinieku produktivitāte varētu uzlaboties, piemērojot darba laiku katra individuālajam hronotipam. Protams, ne visos amatos tas ir iespējams, bet, kur tā ir – “nestandarta” darba stundas varētu nākt par labu gan pašam darbiniekam, gan uzņēmumam, ” skaidro Marta Celmiņa.
Nogurums darbā
Nogurums ir viena no izplatītākajām pazīmēm, kas ietekmē gan tavu produktivitāti, gan vispārējo labsajūtu. Tas ne tikai mazina spēju efektīvi veikt darba pienākumus, bet arī atstāj ietekmi uz emocionālo un fizisko veselību, radot nepieciešamību pievērst tam īpašu uzmanību.
Aptaujas rezultāti rāda, ka darbā bieži nogurumu izjūt gandrīz trešdaļa respondentu, kamēr to vispār neizjūt tikai 5%. Tas norāda uz to, ka lielākā daļa darbinieku ikdienā sastopas ar fizisko vai garīgo izsīkumu.
Interesanti, ka noguruma tendence darbā mainās atkarībā no vecuma. Jaunākajās vecuma grupās, īpaši vecumā no 26 līdz 39 gadiem, vairāk nekā 80% respondentu atzīst, ka dažreiz vai bieži izjūt nogurumu darbā. Savukārt vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem šis rādītājs samazinās līdz 75%, bet vecuma grupā virs 50 gadiem tie ir 74%.
Šie dati var norādīt uz to, ka jaunāki darbinieki, iespējams, uzņemas lielāku darba slodzi un ne vienmēr izdodas pielāgoties intensīvākam ritmam. Savukārt darbiniekiem ar lielāku darba stāžu var būt izveidojušies efektīvāki stresa un noguruma pārvaldības mehānismi, kā arī darba slodze, iespējams, ir samazināta. Tomēr noguruma ietekme uz darba kvalitāti ir universāla problēma, kas jārisina, veicinot labāku darba un atpūtas līdzsvaru, veselīgu miegu un labklājības pasākumus uzņēmumos.
Iespēja atpūsties
Tieši atpūtas un enerģijas atjaunošanas iespējām (piemēram, relaksācijas zonām, atpūtas telpām) darbavietā būtu nepieciešams kļūt par arvien nozīmīgāku faktoru darbinieku labsajūtas un produktivitātes veicināšanā.
Tomēr aptaujas rezultāti atklāj, ka vairāk nekā pusei (51%) respondentu viņu darbavietā šādas iespējas nav pieejamas. Vēl 27% respondentu atzīmējuši, ka viņu darbavietā ir tikai daļējas iespējas atpūsties un atgūt enerģiju.
Šie dati norāda uz būtisku atpūtas iespēju trūkumu uzņēmumu vidē, kas savukārt var ne tikai palielināt stresa līmeni un nogurumu, bet arī samazināt darbinieku spēju pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Uzņēmumi, kas investē atpūtas zonu izveidē, iegūst ne tikai apmierinātākus darbiniekus, bet arī veicina kopējo darba efektivitāti un lojalitāti.
