Globālā pandēmija spēcīgi iedragāja darba tirgu visdažādākajās industrijās. Vislabāk “virs ūdens” šajā trauksmainajā laikā noturējās medicīnas un tehnoloģiju uzņēmumi, aktualizējot jautājumu par “nākotnes profesijām”, kuras neietekmē ārēji apstākļi. IT speciālisti ir viena no pieprasītākajām profesijām jau labu laiku, krietni pirms pandēmijas, tomēr ne visi sevi redz realizējamies šajā specifiskajā nozarē. Reti kurš Latvijā zina par profesiju, kas ir saistīta ar IT, tomēr neprasa sarežģītas iemaņas programmēšanā. Turklāt balstās uz psiholoģiju, kas ir viens no populārākajiem studiju virzieniem Latvijā, un ļauj realizēt radošo potenciālu. Šīs profesijas nosaukums ir UX arhitekts.

UX speciālistu varētu saukt par psihologu, pētnieku un arhitektu vienā personā. Lai izveidotu lielisku digitālā produkta lietošanas pieredzi, arhitektam jābūt spējīgam izprast cilvēku uzvedības, domāšanas un rīcības modeli, kā arī jāprot prasmīgi “empatizēt” – iejusties produkta lietotāja ādā.

Balstoties uz šīm zināšanām, arhitekts nodarbojas ar produkta lietotāju izpēti – identificē, kādi būs konkrētā produkta lietotāji, nosaka viņu vēlmes, vajadzības un ikdienas sarežģījumus, kurus produkts varētu atrisināt, lai gala rezultātā produkts tirgū būtu vērtīgs, noderīgs un veiksmīgs.

UX arhitekts visu iegūto informāciju pārvērš pārdomātā rasējumā (wireframe), kas nosaka, kur atradīsies katrs elements konkrētā ekrānā, lai nodrošinātu, ka lietotājs maksimāli ērti un viegli var sasniegt savu mērķi un nokļūt no punkta A uz punktu B.

UX arhitektiem jāapvieno vairākas kompetences un jāņem vērā ļoti plašs konteksts, kas apvieno lietotāju, biznesu un tehnoloģijas. Tas prasa attīstīt tādas iemaņas kā empātija, loģika, sistēmiska domāšana, analītiskās spējas, radošums, uzmanība uz detaļām, komandas vadība, stratēģiskā domāšana, lielas atbildības uzņemšanās, problēmu risināšanas spējas, ziņkārība, pašattīstība, sadarbības spējas un proaktīva komunikācija.

UX arhitektus bieži jauc ar UX dizaineriem vai pat mēdz uzskatīt par programmētājiem. Šīs ir trīs dažādas profesijas. Atšķirībā no dizainera un programmētāja, UX arhitektam nav jāpārzina programmēšanas valoda vai savā darbā jāizmanto speciālas dizaina programmas. Atšķiras arī atbildības sfēras – UX arhitekta galvenais uzdevums ir fokusēties uz produkta lietotāju emocijām un darbībām, kamēr programmētāji koncentrējas uz tehnisko pusi, bet dizaineri uz vizuālo risinājumu.

UX arhitekta ikdienas darbības virzieni ir saistīti ar:

Izpēti un analīzi

Lietotāju vajadzību, vēlmju, uzvedības izpēte. Biznesa prasību, tehnoloģisko iespēju izprašana un konkurentu analīze.

Projektēšanu 

Lietotāju pieredzes projektēšana un produkta vērtību meklēšana. Izpratne par to, kā cilvēki lietos konkrēto produktu, kādas darbības veiks un kā šis process secīgi noritēs dažādos scenārijos. Izpratne, kā produkts uzlabo cilvēku dzīves un, balstoties uz to, produkta vērtības definēšana. Informatīvās arhitektūras izveide un funkcionālo prasību apkopošana.

Projekta izveidi

Digitālā produkta vizuālās identitātes veidošana kopā ar interfeisa dizaineri. Arhitekts nodrošina, ka vizuālais risinājums atbilst produkta lietotāju vēlmēm un pasūtītāju iecerēm, lai produkts sasniegtu maksimālu emociju atbilstību izvirzītajam mērķim un produkta vērtībai.

Testēšanu

Digitālā produkta lietojamības testēšana uz cilvēkiem.

Projekta vadību

Digitālā produkta projektēšanas procesu vadība atbilstoši plānam. Lietotāja centrētas  un dizaina domāšanas pieejas ieviešana uzņēmumā.

Konsultēšanu

Produkta pasūtītāja konsultēšana par digitālo stratēģiju, UX pieejas efektīvu pielietošanu uzņēmumā, servisa uzlabošanu un UX vērtību.

Kā kļūt par UX arhitektu?

Pats svarīgākais ir izprast profesijas būtību – UX pieeja un arhitektūra ir domāšanas un rīcības veids, kas ļauj uzlabot digitālos servisus un padarīt mūsdienu pasauli draudzīgāku, ērtāku, saprotamāku un patīkamāku.

Mācību iestādes Latvijā pagaidām nepiedāvā apgūt šo profesiju, tomēr tam nevajadzētu būt šķērslim, lai apgūtu UX domāšanas pamatprincipus. To var paveikt, lasot grāmatas par UX un apmeklējot tiešsaistes kursus. Ar to, protams, nepietiek, lai kļūtu par pilnvērtīgu UX speciālistu, jo pats svarīgākais ir gūt praktiskas iemaņas, taču šāds mācību process ļaus saprast, vai šī ir īstā nodarbošanās, kurā vēlaties attīstīties.

Ja pārliecība par to gūta, var turpināt mācību procesu, uzsākot studijas ārzemēs, vai arī pieteikties darbā kādā no dažiem UX uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina pamatīgu un nepārtrauktu apmācību procesu.

Būtiski ir ņemt vērā, ka, tiklīdz cilvēks pievēršas UX, viņa uztvere mainās uz visiem laikiem. UX arhitekti nepārtraukti ievēro servisus un produktus, kas neatbilst cilvēku vajadzībām, un prāto par iespējām šos procesus uzlabot, lai pasaule kļūtu par cilvēkiem draudzīgāku vietu.

Avots: Lindas Zaikovska-Daukstes blogs