Laikā, kad mūsu ikdiena ir dažādiem notikumiem pārbagāta, rūpes par labsajūtu un mentālo veselību ir īpaši svarīgas. Tā kā darba ņēmēji ļoti lielu daļu no sava laika pavada tieši savā darbavietā vai pildot darba pienākumus, tad par viņu labbūtību un veselības stāvokli ir atbildīgi ne tikai viņi paši, bet arī darba devēji. Kāpēc nepieciešams rūpēties par savu darbinieku mentālo veselību? Par to turpinājumā!

Rūpes par darbinieku mentālo veselību ir aktuālas ne tikai pašiem darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem. Darbinieki, kuri nejūtas pietiekami labi, nav spējīgi veikt savus darba uzdevumus pilnvērtīgi. Ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt kopējo uzņēmuma sniegumu un izaugsmi. Tāpēc darbinieku labsajūta ir viens no galvenajiem faktoriem, lai uzņēmums varētu veiksmīgi darboties, kā arī attīstīties.

Kādi ir visbiežāk sastopamie faktori, kas saistīti ar darbu un spēj negatīvi ietekmēt darbinieku mentālo veselību?

• Neatbilstoši darba apstākļi. Ja darbinieks ilgtermiņā ir spiests strādāt apstākļos, kas rada diskomfortu, tas negatīvi ietekmē ne tikai viņa noskaņojumu, bet arī mentālo un, iespējams, pat fizisko veselību. Tādas lietas, kā piemēram, slikta gaisa kvalitāte, nepiemērots darba aprīkojums, neatbilstoša temperatūra telpās vai trokšņi, darbiniekos spēj radīt nomāktības sajūtu, pasliktināt labsajūtu.
• Slikta savstarpējā komunikācija un vadības stils. Savstarpējā komunikācija ir neatņemama darba sastāvdaļa lielākajai daļai darba ņēmēju. Ja ikdienā atrast kopīgu valodu ar citiem kolēģiem vai pat vadību ir sarežģīti, tas ne tikai apgrūtina darba pienākumu veikšanu, var radīt nesakaņas, bet arī negatīvi ietekmē mentālo veselību kopumā. Tāpat neatbilstošs vadības stils no uzņēmuma vai tiešo vadītāju puses nespēs iedvesmot un motivēt darbiniekus. Tieši pretēji – tas var radīt negatīvu atmosfēru.
• Pārāk augsti uzstādītie mērķi. Ja darba devējs izvirza pārāk augstus mērķus, kurus sasniegt ir gandrīz neiespējami, tas darbiniekiem rada lieku stresu. Cenšoties šos mērķus sasniegt, visticamāk, darbinieki būs pārstrādājušies un emocionāli nogurs. Tas, savukārt, novedīs pie viņu mentālās veselības pasliktināšanās.

Ja darba devējs izvēlas nerisināt tās problēmas, kas ikdienā ietekmē darbinieku mentālo veselību, tas negatīvi ietekmē viņu darba spējas. Un tas var kaitēt kopējam uzņēmuma sniegumam.

Kādas sekas spēj radīt slikts darbinieku mentālais stāvoklis?

• Produktivitātes zudums. Ja darbinieki jūtas labi, nav nomākti un ir enerģijas pilni, tad arī viņu produktivitātes līmenis ir augsts. Slikts mentālās veselības stāvoklis apgrūtina koncentrēšanās spēju, var radīt grūtības kontrolēt savas emocijas. Un tas, savukārt, nozīmē to, ka darbinieki nespēs pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus darba uzdevumus.
• Motivācijas neesamība. Tāpat slikta pašsajūta spēj izraisīt motivācijas zudumu. Ir diezgan pašsaprotami, ka darbiniekiem, kuri emocionāli jūtas slikti, nav vēlmes pilnvērtīgi pievērsties saviem darba pienākumiem un mērķiem. Viņi, visticamāk, spēs paveikt nepieciešamo, taču tas nenotiks ar pilnīgu atdevi un prasīs daudz lielāku piepūli. Tā rezultātā negatīvi var tikt ietekmēta visa uzņēmuma darbība.
• Negatīvi ietekmēta spēja pieņemt lēmumus. Ja darbinieki emocionāli nejūtas labi, tas spēj radīt situācijas, kurās viņi pieņem nepārdomātus lēmumus. Strauji pieņemti lēmumi, balstoties uz tā brīža noskaņojumu un emocijām, var radīt pārpratumus un nevajadzīgas problēmas, no kurām savādāk būtu iespējams izvairīties. Tas, protams, var pasliktināt gan paša darbinieka profesionālo, gan uzņēmuma kopējo tēlu.