Jau rakstījām par tām profesijām, kas nākotnē tikai varētu rasties un, iespējams, būs ļoti pieprasītas. Tomēr tehnoloģijām attīstoties un vajadzībām mainoties, būs profesijas, kurās cilvēks kā darba spēks vairs nebūs tik nepieciešams. Pateicoties tehnoloģijām, mūsdienās vairs īsti nav sastopamas, piemēram, tādas profesijas kā telefonists, video nomu darbinieks, biļešu konduktors (Latvijā tie vēl ir sastopami vilcienos) un citas. Kuras ir tās profesijas, kuru pārstāvju skaits nākotnē samazināsies?

Pastnieks un kurjers

Jau dažās valstīs pastnieka pienākumus mēģina pildīt roboti-pastnieki. Savukārt uzņēmums “Amazon” plāno sūtījumus piegādāt ar lidaparātu palīdzību. Līdz ar to drīzā nākotnē sūtījumu piegādei cilvēks vairs nebūs nepieciešams. Arī zemais atalgojums (pēc CV-Online Algu un atlīdzību pētījuma rezultātiem, pastnieki ir zemāk atalgotā profesija) potenciālajiem darbiniekiem neliek rauties uz šīs profesijas brīvajām vakancēm.

Taksometru dispečers

Pateicoties tādām taksometru izsaukšanas platformām kā “Bolt”, “Yandex” un “Uber”, dispečeru profesija tiek apdraudēta. Arvien vairāk cilvēku izvēlas taksometru pasūtīt ar mobilās aplikācijas starpniecību, nevis zvanot. Īpaši izdevīgi tas ir mazajiem taksometru uzņēmumiem, kuriem, sadarbojoties ar kādu no platformām, vairs nav nepieciešams algot darbiniekus dispečeru centram.

Kasieri

Gan Latvijā, gan citviet pasaulē lielveikalos tagad nereti par pirkumu var norēķināties pašapkalpošanās kasēs, kā rezultātā vajadzība pēc kasieriem samazinās. Tāpat tagad arvien populārāka kļūst preču piegāde uz mājām. Tieši kasiera profesija ir viena no tām, kura ir pakļauta augstam automatizācijas riskam.

Sociālo mediju eksperti

Jaunākās paaudzes ir uzaugušas ar sociālajiem medijiem. Līdz ar to, sociālo mediju eksperta amats vairs nav nekāds jaunums un nereti vidējais sociālo mediju lietotājs ir tikpat zinošs vai pat zinošāks. Profesija, kas ir veltīta tikai sociālo mediju pārvaldībai, varētu tikt palikta zem mārketinga, komunikācijas vai PR speciālista pienākumiem. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem, sociālo mediju kontus varētu apkalpot paši uzņēmuma vadītāji vai darbinieki.

Drukāto mediju reportieris/žurnālists

Nav noslēpums, ka drukāto mediju īpatsvars Latvijā un citviet pasaulē ir samazinājies. Tas gan nenozīmē, ka drukātie mediji izzudīs pavisam. Tomēr pieprasījuma samazinājums pēc tiem, samazina arī pieprasījumu pēc žurnālistiem un reportieriem. Līdz ar to žurnālisti, kas strādā drukātajos medijos, varētu pāriet uz interneta medijiem.

Ceļojumu un tūrisma aģenti

Interneta piedāvāto iespēju dēļ, ceļojumus varam organizēt un sameklēt paši. Tādas populāras vietnes kā “Booking.com”, “Airbnb”, “Skyscanner” un, piemēram, “TripAdvisor” ļauj pašiem izvēlēties lidojuma datumus, rezervēt naktsmītnes un ekskursijas, kā arī iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm. Un kāpēc maksāt kādam, ja ceļojumu no A-Z noorganizēt tagad pašiem ir tik vienkārši?

Tāpat apdraudēto profesiju vidū var minēt datu ievades speciālistus, fermerus, ražošanas strādniekus, bibliotekārus un telemārketinga speciālistus.