Mūsdienu dinamiskajā darba vidē darbinieku prasmes un personības iezīmes ieņem visai būtisku lomu uzņēmuma izaugsmē. Profesionālās prasmes, kas tiek iegūtas mācību iestādes, dažādos kursos, semināros un gūstot pieredzi, darbojoties savā profesijā, nodrošina darbiniekus ar rīkiem un zināšanām, kas ļauj efektīvi izpildīt darba uzdevumus. Savukārt, personības iezīmes ietekmē to, kā darbinieks komunicē un sadarbojas ar citiem cilvēkiem, cik efektīvi spēj plānot savu laiku, kas rezultātā veido uzņēmuma iekšējo mikroklimatu un kultūru. 

Pieņemot darbā jaunus darbiniekus un izvērtējot kandidātus, ir jāapzinās profesionālo prasmju un personības iezīmju vērtība. Koncentrēšanās tikai uz profesionālajām prasmēm var nenest gaidīto rezultātu, tāpat arī otrādi.  Svarīgs ir abu pušu līdzsvars, jo tas ļaus radīt spēcīgu komandu, kas ne tikai prasmīgi pildīs sev uzticētos pienākumus, bet arī vieglāk tiks galā ar dažādiem izaicinājumiem. Tāda komandas ar savu attieksmi, idejām, radošumu un prasmi sadarboties nodrošinās uzņēmuma attīstību.

To, kādas prasmes un personības iezīmes meklēt potenciālajos darbiniekos, nosaka amata specifika, uzņēmuma kultūra un nākotnes plāni, kā arī darba tirgus tendences. Lai noskaidrotu šī brīža pieprasītākās prasmes un personības iezīmes, “Alma Career” grupā ietilpstošais uzņēmums “CV-Online Latvia” šī gada oktobrī veica darba devēju un darba ņēmēju aptauju.

Aptauja: prasmes un personības iezīmes darba tirgū

Saskaņā ar personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” veikto aptauju par prasmēm un personības iezīmēm, darba devēji izvērtējot kandidāta atbilstību konkrētai amata pozīcijai, kā galveno kritēriju norāda iepriekš veiktos darba pienākumus, kam seko personības iezīmes jeb soft skills, kā arī profesionālās prasmes jeb hard skills.

Pēc aptaujas rezultātiem darba devēji savos potenciālajos darbiniekos neatkarīgi no ieņemamā amata vēlētos redzēt tādas prasmes, kā profesionālās nozares zināšanas, digitālās prasmes un valodu prasmes. No speciālistiem un asistentiem papildus tiek sagaidīta spēja ievērot instrukcijas un prasme veikt vairākus darbus vienlaicīgi.  Savukārt, attiecībā uz vadītājiem, 90% respondenti akcentēja komandas vadības prasmes. Toties no vienkāršo profesiju darbiniekiem 78% no aptaujātiem darba devējiem sagaida prasmi strādāt fizisku darbu.

Vērtējot darbinieku personības iezīmes, darba devēji visvairāk uzsver tādas iezīmes, kā komunikācijas un sadarbības prasmes, patstāvību (spēju noteikt prioritātes, darba un laika plānošanu)  un precizitāti.

Darba ņēmēji tāpat kā darba devēji par nozīmīgākajām prasmēm uzskata profesionālās nozares zināšanas, prasmi veikt vairākus darbus vienlaicīgi, digitālās prasmes, kā arī valodu prasmes. Par svarīgākām personības iezīmēm darba tirgū tiek atzīta patstāvība, stresa noturība, komunikācijas un sadarbības prasmes.

No aptaujātajiem darba ņēmējiem 46% atzīst, ka šobrīd strādā ar iegūto izglītību nesaistītā nozarē. Savukārt, gatavība darba tirgum pēc mācību iestādes absolvēšanas tiek vērtēta viduvēji, skalā no 1 līdz 7 iegūstot atzīmi 3,8. No mācību iestādēm darba devēji sagaidītu, ka tās absolventiem būtu prasme mācīties, profesionālās mācību iestādes absolventiem pamatprasmes un teorētiskās zināšanas izvēlētajā profesijā, bet augstskolu absolventiem teorētiskas zināšanas un praktiska pieredze izvēlētajā jomā, kā arī analītiskā un loģiskā domāšana.

Ar skatu nākotnē

Kļūstot atbildīgākiem ilgtspējas jautājumos, turpinoties digitalizācijai un mākslīga intelekta ienākšanai mūsu ikdienā, radot jaunas inovācijas, lai nezaudētu savu konkurētspēju,  mainās arī nozares, līdz ar to arī darba tirgum nepieciešamās prasmes.

Pēc pasaules ekonomikas foruma ziņojuma un citu ekspertu prognozēm, pieprasītākās prasmes un personības iezīmes turpmāko desmit gadu laikā ietver radošo, analītisko un kritisko domāšanu, digitālo un tehnoloģisko pratību, vēlmi un prasmi mācīties (mūžizglītību), emocionālo inteliģenci, prasmi strādāt ar mākslīgo intelektu, spēju būt elastīgam un prasmi strādāt ar datiem.

Lai neveidotos “skill gap” jeb neatbilstība starp prasmēm, kuras sagaida darba devējs pret tām, kuras piemīt darba ņēmējam,  ir svarīgi gan no darba devēja puses, gan no mācību iestādēm, kā arī valsts, ne tikai mudināt, bet arī sniegt iespēju darba ņēmējiem celt esošo prasmju līmeni, apgūt jaunas un nepieciešamības gadījumā arī pārkvalificēties.