Prokrastinācija darbā: kā ar to tikt galā?

Prokrastinācija darbā

Prokrastinācija darbā nav nekāds retums un ar to ir sastapušies daudzi. Tomēr tā var kļūt par problēmu, ja to nākas piedzīvot bieži, un ilgtermiņā radīt negatīvas sekas. Kas īsti ir prokrastinācija, kā ar to cīnīties un kad tā varbūt arī noderīga?

Kas īsti ir prokrastinācija un kur tā rodas?

Pēc definīcijas prokrastinācija ir darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku. Tās pamatā ir ir ne tikai darbu atlikšana, bet arī to aizstāšana ar patīkamākām nodarbēm, kas rada īslaicīgu atvieglojumu. Prokrastinācija rodas brīžos, kad izjūtam bailes no izgāšanās, trūkst motivācijas vai veicamais darbs šķiet nepatīkams un rada negatīvas emocijas. Lai gan pievēršanās citām nodarbēm rada atvieglojuma sajūtu, tomēr ilgtermiņā tas var radīt vēl lielāku stresu, vainas apziņu un sevis šaustīšanu.

Kā cīnīties ar prokrastināciju? 

Stāties pretī prokrastinācijai ir svarīgi, jo ilgtermiņā, tas sniegs pozitīvu efektu.  Kā ar to cīnīties? Pirmkārt, ir jāierauga un jāatzīst sava prokrastinācija. Lai gan šķiet, ka to varam viegli pamanīt, jo aizstājam nepatīkamu uzdevumu pret ko patīkamāku, ne vienmēr tas tā ir. Prokrastinācija var izpausties, ja:

  • atvēlam laiku zemas prioritātes uzdevumiem;
  • vairākas reizes pārlasām vienus un tos pašus e-pastus, bet nesniedzam atbildi;
  • gaidām, kad parādīsies “īstais garastāvoklis”;
  • uzsākot svarīgus darbus, ātri dodamies pārtraukumā.

Otrkārt, saproti iemeslus, kāpēc tu prokrastinē. Uzdod sev jautājumu, kas ir tie iemesli, kāpēc tu atliec darbus uz vēlāku. Vai tas ir motivācijas trūkums? Varbūt neesi pārliecināts, ka tev ir nepieciešamās prasmes, lai šo darbu paveiktu? Iespējams, ka konkrētais uzdevums tev vienkārši šķiet garlaicīgs un nepatīkams, vai arī tu nespēj izlemt, ar kuru uzdevumu sākt pirmo. Kad esi sapratis īsto iemeslu, ir laiks ķerties klāt pie stratēģijas.

Stratēģija pret prokrastināciju

  • Esi organizēts, pieraksti un saplāno laiku konkrētiem uzdevumiem, izvērtē prioritātes un nosaki konkrētus termiņus.
  • Samazini traucēkļus, kas novērš tavu uzmanību no veicamajiem darbiem. Aizver e-pasta lodziņu, izslēdz skaņu sociālo tīklu ziņām un novērs jebkuru citu lietu, kas tevi varētu izsist no ierindas. Vairāk fokusējies uz uzdevuma sākšanu, nevis tā pabeigšanu.
  • Ja tev ir jāpaveic kāds lielāks projekts, sadali to mazos uzdevumos – tad tas šķitīs mazāk biedējošs. Vari tos sadalīt pa piecu minūšu uzdevumiem, lai darbs neliktos tik apjomīgs laika ziņā.
  • Sāc savu darba dienu ar grūtākajiem un nepatīkamākajiem darbiem, jo tu vel neesi izsmēlis savu enerģiju. Dienas otrajai pusei atstāj patīkamāko un to, ko tev patīk darīt vislabāk.
  • Apbalvo sevi par paveikto. Tiekot galā ar uzdevumiem, kas nav patīkami un ir šķietami grūti, apbalvo sevi ar kaut ko iepriecinošu, piemēram, kafiju no mīļākās kafejnīcas.
  • Ja tev kāds uzdevums šķiet nepatīkams, mēģini saskatīt “lielo bildi” jeb, ko tev tas varētu sniegt ilgtermiņā.
  • Pievērs uzmanību savai motivācijai. Kāpēc tas, kas tev ir jāizdara ir svarīgs? Ko tu no tā iegūsi? Ko tas sniegs citiem? Kas tevi motivētu paveikt uzdevumu?
  • Esi labs pret sevi. Atceries, ka neviens cilvēks nav perfekts, pat ja kādreiz no malas tā varētu šķist. Neierobežo sevi ar negatīvām domām – “man jau nesanāks”, “man tas ir par grūtu” un citām sevi nievājošām frāzēm. Saki sev to, ko tu teiktu sev mīļam cilvēkam, ja viņš šobrīd būtu tavā vietā.

Kad prokrastinācija var būt arī pozitīva?

Prokrastinācija ne vienmēr ir negatīva, ja tās nav pārlieku daudz. Samērīga prokrastinācija sniedz iespēju un laiku, lai pārdomātu uzdevumu un radītu vietu radošākām idejām un risinājumiem. Ne vienmēr, apsēžoties pie galda un cenšoties uzrakstīt kādu rakstu vai izveidot reklāmas afišu, mēs to uzreiz paveiksim, lai arī cik motivēti būtu. Reizēm atliekot iesākto vai pievēršoties citiem uzdevumiem, radošas idejas ienāk prātā pašas no sevis.

 

Dalīties ar citiem
Atrodi savu sapņu darbu!

Pievienot komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Piedalies aptaujā!

Cik reizes pēdējo 2 gadu laikā esi mainījis savu darbavietu?