Septembrī tiek atzīmēta Programmētāju diena, kas šogad ir 12. datumā. Mūsdienās programmētājiem ir nozīmīga loma gan tehnoloģiju attīstībā, gan sabiedrības un ekonomikas transformācijā, tomēr pēdējo gadu laikā tendences ir mainījušās – kas šobrīd notiek darba tirgū, kāds ir pieprasījums pēc speciālistiem un kādas ir nākotnes perspektīvas?  

IT nozare jau vairākus gadus ir bijusi viena no dinamiskākajām un straujāk augošajām ekonomikā, un programmētāji ir šīs nozares “mugurkauls”. Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, pieprasījums pēc kvalificētiem IT speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, joprojām ir augsts, taču darba tirgus mainās. 

Saskaņā ar vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma SIA “Alma Career Latvia’’ datiem no darba sludinājuma portāla CV.lv, IT kategorijas vakanču skaits Latvijā šogad ir samazinājies par aptuveni 38% salīdzinājumā ar pirmajiem astoņiem mēnešiem pirms diviem gadiem. Tas ir ievērojams kritums, kas liecina par būtiskām izmaiņām nozarē. Viens no galvenajiem iemesliem ir pandēmijas izraisītā digitalizācijas straujā pieprasījuma mazināšanās. Covid-19 pandēmijas laikā IT nozare piedzīvoja strauju pieaugumu, jo uzņēmumi investēja digitālajā transformācijā. Taču šis periods ir beidzies, ir ekonomikas stagnācija un uzņēmumu piesardzība attiecībā uz jauniem projektiem un darbinieku pieņemšanu darbā. Novērojams, ka šobrīd samazinājies pieprasījums pēc junior līmeņa speciālistiem. Šī gada pirmajos 8 mēnešos vidējais pieteikumu skaits vienai IT kategorijas vakancei bija 24, kas bija virs vidējā kopējā vakanču pieteikuma skaita un vairāk nekā divas reizes lielāks salīdzinājumā ar pieteikumiem vidēji vienam IT kategorijas darba piedāvājumam pirms diviem gadiem.  

Neskatoties uz šo kategoriju vakanču samazinājumu, pieprasījums pēc programmētājiem nepazūd – tas kļūst pārdomātāks un izvēlīgāks. Joprojām stabils pieprasījums ir pēc speciālistiem, kas pārzina jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta specifiku utt. Tiek meklēti sistēmu arhitekti, testētāji, vecākie programmētāji, speciālisti, kuri ir spējīgi kritiski izvērtēt rezultātu, izprot biznesa vajadzības un var pielāgot risinājumus konkrētām problēmām un biznesa specifiskām vajadzībām un mērķiem. 

Straujā automatizācija un mākslīgā intelekta attīstība var radīt pārmaiņas darba tirgū. Iespējams, ka programmēšanas pamatlietas jau šobrīd var veiksmīgi aizstāt ar mākslīgā intelekta rīkiem un attiecīgi aizstāt daļu programmētāju, īpaši tos, kas veic rutīnas uzdevumus. 

Izšķirošs faktors ir uzņēmumu un speciālistu gatavība apgūt jaunas prasmes un tehnoloģijas, lai izmantotu mākslīgā intelekta un automatizācijas sniegtās iespējas. Programmētājiem būs jābūt gataviem ne tikai rakstīt kodu, bet arī piedalīties risinājumu izstrādē, kas virza uzņēmumus uz priekšu digitālajā vidē.  

Latvijas IT nozare turpina attīstīties un piesaistīs talantus, sekojot līdzi globālajām tendencēm, veicinot inovācijas un piedāvājot konkurētspējīgus apstākļus darbiniekiem, lai arī šīs nozares pārstāvjiem tik straujš algas pieaugums kā vairums piedzīvoja pēdējo gadu laikā, vairs nav paredzams. Programmētāji paliks centrā šajās pārmaiņās, veidojot nākotni uzņēmumiem un sabiedrībai.