Neformāla darba vide un draudzīgas attiecības ar priekšnieku nav attaisnojums tam, lai netiktu ievērota profesionalitāte. Katram no mums dzīvē ir gadījies pateikt ko tādu, ko labāk būtu noklusējuši. Sarunās ar priekšnieku ir būtiski saprast tos sarunu tematus, ko labāk paturēt pie sevis.

“Vakarnakt es…”

Neatkarīgi no tā, vai ik vakaru pavadi lasot pasakas bērniem vai dodies uzdzīvē pa bāriem, Tavam priekšniekam nav jāzina nekas par Tavām nakts aktivitātēm. Izņemot gadījumus, kad naktis ir laiks, kuru velti darbam un strādā virsstundas – tad gan ar šo faktu vari viņu iepazīstināt. Noteikti nevajag arī priekšniekam teikt par ballītēm un pasākumiem, kas ievilkušies līdz vēlai nakts stundai, kā rezultātā darbā nevari ierasties laikus vai pastrādāt vispār.

“Vispār es esmu pastafariānisma piekritējs…”

Reliģiskie uzskati, seksuālā orientācija, politiskā pārliecība, ģimenes ienākumi un, piemēram, sociālais stāvoklis – šīs ir lietas, kuras nav nepieciešams izklāstīt savai priekšniecībai. Ja vien tas neattiecas uz Tavu karjeras attīstību vai tiešajiem darba pienākumiem, tad bez nepieciešamības par to nerunā.

“Tas neietilpst manos darba pienākumos…”

Nekas labs nav gaidāms, ja Tu pavēsti priekšniekam, ka kaut ko no darba aprakstā minētā nedarīsi. Nav iemesla lūgumu uzteikt, ja vien tas ir bijis saprātīgs. Vadītājs ir ieinteresēts, lai arī Tu apgūtu papildu zināšanas un jaunas prasmes, tāpēc savas karjeras attīstības labā, nenoraidi iespēju paveikt jaunu uzdevumu. Tas gan nenozīmē, ka vajag veikt visus darbus, ko Tev uzdod, īpaši tad, ja Tev tie patiešām nesagādā nekādu prieku vai paņem visu darbalaiku. Vienmēr var būt izņēmumi – tāpēc esi racionāls un izvērtē šādas atbildes nepieciešamību un sekas.

“Es nevaru viņu ciest…”

Priekšnieka klātbūtnē nevajadzētu kritizēt kolēģus vai paust savu nepatiku pret kādu darbabiedru. Aprunāšana un slikta izteikšanās tikai negatīvi ietekmē Tavu profesionālo tēlu. Vadītāji itin bieži dzird par kolēģu savstarpējām antipātijām, tāpēc labāk centies šo problēmu atrisināt personīgi, aprunājoties ar otru, nevis mēģinot iepīt tajā priekšnieku.

“Man ir garlaicīgi…”

Pieķēri sevi darbā neko nedarot un sapņojot? Ja tā, tad Tev pašam vajadzētu būt atbildīgam par to, kā sevi profesionāli nodarbināt. Vislabāk būtu, ja Tu vērstos pie vadītāja ar lūgumu pēc jauniem pienākumiem vai uzdevumiem. Ja vadītājs Tavu lūgumu neņem vērā, tad diplomātiski viņam izklāsti, kāpēc vēlies uzņemties vairāk. Tas ir normāli, ka ar laiku iemācies darbus izdarīt ātrāk vai esošie darba pienākumi atkārtojas gadu no gada, tāpēc Tava interese ir mazinājusies. Bet pirms sūdzēties – centies situāciju uzlabot pats.