Tava iegūtā izglītība ietekmē gan Tavu, gan arī Tava bērna nākotnes virzību. Dažādi pētījumi liecina, ja vecākiem ir augstākā izglītība, visticamāk, ka arī viņu atvase turpinās izglītoties universitātē vai augstskolā. Iegūta augstākā izglītība sniedz iespēju jaunietim veidot pozitīvas pārmaiņas un apkarot nabadzību.
Paylab, kas Latvijā darbojas kā CV-Online pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, ir veicis aptauju, lai noskaidrotu vai tiešām ir vērts ieguldīt laiku, enerģiju un naudu augstskolas studijās un paskatītos uz šo jautājumu plašāk.
Vai augstākā izglītība atmaksājas?
Eiropā augstākās izglītības iegūšana viennozīmīgi atmaksājas, jo pārsvarā tā ir iegūstama bez maksas un iegūtais grāds pozitīvi ietekmē algu. Pamatojoties uz darba ņēmēju algu analīzi, secināts, ka augstskolu absolventi ik mēnesi pelna aptuveni uz pusi vairāk salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir iegūta vidējā izglītība.
Atalgojuma atšķirība palielinās arī ar vecumu un ilgtermiņā cilvēks ar vidējo izglītību nemaz nespēj konkurēt ar to, kurš ieguvis augstāko izglītību.
Kāda ir augstākās izglītības kvalitāte?
Mūsdienās universitātes ir dažādas un arī izglītības līmeņi tajās ir dažādi. Atšķiras gan universitātes prestižs, gan sniegtā izglītības kvalitāte. Piemēram, humanitārajās zinātnēs, grāda iegūšana ir relatīvi vienkārša, kā rezultātā studiju beidzēju ir vairāk nekā pieprasījums darba tirgū, un daudzi absolventi strādā ar studiju jomu nesaistītās specialitātes.
Lai arī augstākā izglītība joprojām ir svarīga, darba devēji vairāk ir ieinteresēti pieredzē un prasmēs. Tomēr arī Latvijā ir augstskolas, kurās praktiskās pieredzes nodrošināšana klibo, līdz ar to absolvents darba tirgū iesoļo ar diplomu, bet bez reālām prasmēm.
Augstākā izglītība un finansiālie izdevumi
Ir valstis, kurās augstākā izglītība izmaksā patiešām dārgi un liek apšaubīt tās nepieciešamību. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, 70% absolventu, kas jaunāki par 30 gadiem, studiju kredīta atmaksa sagādā grūtības.
Domājot par studiju uzsākšanu, noteikti ir jāaprēķina finansiālie izdevumi, jāsaprot, kādas ir iespējas iegūt darbu pēc diploma saņemšanas, un cik ilgu laiku prasīs studiju kredīta atmaksa.
Apzinoties situāciju darba tirgū, ir darba devēji, kas piedāvā, piemēram, studiju kredīta atmaksu jaunajam darbiniekam.
Ja augstākā izglītība nav priekšrocība…
Daudziem iegūtā izglītība ir priekšrocība, bet kā jau minēts iepriekš – bez praktiskās pieredzes tā var izrādīties darba tirgum nederīga. Uzņēmumi meklē īpašas kompetences un prasmes, lai aizpildītu atvērtās vakances, tāpēc nereti darba devējs izvēlas par labu tieši pieredzei nevis izglītībai. Arī kritiķi norāda, ka izglītības iestādes nespēj nodrošināt tādu izglītību, kāda šobrīd nepieciešama darba tirgū un kādu pieprasa darba devēji.
Arī jauniešiem, kuri tomēr nevēlas turpināt iegūt augstāko izglītību, iesaka pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, iegūt vērtīgu pieredzi un specializēties vēlamajā jomā. Šādā veidā tiek apgūtas darba tirgum nepieciešamās prasmes un iegūtas praktiskās zināšanas, kas savukārt, piemēram, var palīdzēt savas uzņēmējdarbības veidošanai.
Labāka izglītība – labāka nākotne
Lai kā arī būtu vai nebūtu ar augstākās izglītības iegūšanu, OECD pētījumā atklāts, ka darbiniekiem ar augstāko izglītību ir augstāks nodarbinātības līmenis.
Tehnoloģiskais progress ir mainījis nodarbinātību ražošanā, mazumtirdzniecība un arī loģistikā. Modernizācijas un automatizācijas process, iespējams, nākotnē mainīs darba tirgu un roku darbu lielā mērā aizstās tehnoloģiskās iekārtas, tomēr tas nemainīs faktu, ka augstākajai izglītībai arī nākotnē tiks piešķirta lielāka vērtība. Uzlabojot izglītības līmeni tagad, uzlabots tiks dzīves līmenis nākotnē.
