Jau rakstījām par mainīgo darba tirgu, kas nemitīgi pieprasa jaunu zināšanu apguvi. Šodien darba ņēmējam nākas pievērst lielāku uzmanību ne tikai savai prasmju pilnveidei, bet arī karjeras virzībai un attīstībai. Esam ieteikuši praktiskus padomus gan par karjeras izaugsmes plāna izveidi, gan par pieteikšanos vēlamajam amatam, taču ko darīt, ja viss ir daudz komplicētāk? Šajā pārmaiņu laikā ir svarīgi zināt, kurā brīdī kādu palīdzību vari meklēt.

Mēdz būt situācijas, kad ir grūti saredzēt savas attīstības perspektīvas dažādu iemeslu dēļ. Darba tirgū parādās jauni, vēl nebijuši amati, kā arī citi zaudē savu aktualitāti. Ikdienas virpulī mēdz būt grūti sastrukturēt savas ieceres, iemīļotais darbs pārstāj sniegt gandarījumu vai pat parādās izdegšanas pazīmes. Mūsdienās ir dažādi speciālisti, kas var palīdzēt tikt galā ar šādiem jautājumiem, bet kā zināt, kuru izvēlēties?

Karjeras konsultācija

Pieteikums jaunam darbam nav ikdienišķa nodarbe, tāpēc ir vērtīgi uzzināt jaunāko informāciju par darba tirgu, kā arī aktuālajām pieteikšanās vietām, formām un pieteikuma saturu. Ja Tev nepieciešams padoms aktīvā darba meklēšanas procesā, piemēram, kā izveidot CV un motivācijas vēstuli, vai apzināt perspektīvas karjeras maiņai un izaugsmei konkrētajā industrijā, balstoties uz darba tirgus tendencēm, karjeras konsultācija var palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem.

“Konsultācijas laikā, izvērtējot CV saturu, tiek novērtēts, kur ir šīs personas lielākais potenciāls darba tirgū, kuras prasmes jāizceļ un kā tās sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Karjeras konsultācijā tiek apvienota darba ņēmēja sevis prezentācija un profesionālās ieceres,” skaidro CV-Online Latvia personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Ar kādiem jautājumiem visbiežāk piesakās karjeras konsultācijai?

“Karjeras konsultācijām visbiežāk piesakās darba meklētāji, kuri jau aktīvi meklē darbu, bet ir saskārušies ar kādiem izaicinājumiem.  Piemēram, nav atsaucības pieteikumiem vai nesaprot, kur meklēt sev vēlamos amatus vai amats vispār šobrīd tirgū ir aktuāls. Tāpat tiek runāts arī par klupšanas akmeņiem – kā ar tiem strādāt, kā tos pilnveidot. Ja mērķis ir sagatavoties darba intervijai, tad izrunājam interviju jautājumus, un kā sagatavoties intervijām. “

Kādos gadījumos šāda konsultācija noder?

“Karjeras konsultācija noderēs, ja ir šaubas vai nezināšana par to, kā virzīt savu darba meklēšanas procesu, kā sasniegt karjeras mērķus, izvērtējot darba tirgus situāciju,” norāda Kaspars Kotāns.

Individuālā koučinga sesija

Atšķirībā no karjeras konsultācijas, koučam nav nepieciešams nedz Tavs CV, nedz padziļināti pārzināt darba tirgus situāciju konkrētajā sektorā, lai konsultētu. Atbilstoši Starptautiskās koučinga federācijas (ICF) definīcijai, koučings ir domu provocējoša saruna, kas iedvesmo klientu vairot un kultivēt personīgo potenciālu, lai sasniegtu rezultātus savā personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tā ir savu personīgo resursu izpēte, lai nonāktu pie sev jēgpilnām atbildēm un rīcībām. Ja vēlies gūt labumu no sevis atklāšanas, izprotot savus lēmumus, kā arī, ja interesējies par savu izaugsmi, tad koučings ir atbilstošs risinājums.

“Koučings ir partnerība ar klientu, tāpēc rezultātu kvalitāti būtiski ietekmē kouča spēja just sevi un klientu, kā arī pieredze veidot šāda veida partnerību. Klientam šīs attiecības ir vieta, kur uz brīdi apstāties un zinātkāri paskatīties uz tajā brīdī sev svarīgiem jautājumiem, izpētīt savas domas, attieksmi un paradumus. Savukārt koučs saklausa un pamana klienta pausto, lai dalītos dzirdētajā un novērotajā. Respektīvi, koučs ir kā domāšanas partneris, kurš atbalsta klientu savu domāšanu ieraudzīt it kā no malas,” stāsta līderības attīstības vadītāja un koučs, Lumina Learning partnere Baltijā Gita Meldere.

Ar kādiem jautājumiem visbiežāk piesakās koučinga sesijai?

“Uz sesijām piesakās klienti ar visdažādākajām situācijām. Piemēram, ja ir vēlme mainīt darbu, jo esošais vairs nesniedz gandarījumu; ja klāt nākuši papildu pienākumi, un kā tos dabiski integrēt ar jau esošajiem pienākumiem; kā vadīt komandu attālināti; kā attīstīt prasmi vadīt cilvēkus; kā sabalansēt darbu ar privāto dzīvi. Diezgan bieži klientiem atgādinu, ka drīkstam būt laimīgi, tādēļ, lai notiktu koučinga sesija, nevajag obligāti meklēt problēmu. Koučings ir process, kurā notiek mācīšanās uzticēties sev, un pat ļoti normāli ir, ka klientam svarīgs jautājums noskaidrojas pašā sarunā ar kouču.”

Kādos gadījumos šāda konsultācija noder?

“Šāda partnerība ir noderīga cilvēkiem, kuriem pirmā doma nav meklēt terapiju, taču iekšējā sajūta saka, ka kaut kas nav tā, kā gribētos, un ārējs stimuls palīdzētu identificēt šķērsli, kā arī pāraugt to,” uzsver līderības attīstības vadītāja un koučs, Lumina Learning partnere Baltijā Gita Meldere.

Individuālā supervīzijas sesija

Bieži, vaicājot jomas profesionāļiem, ar ko atšķiras supervīzija no koučinga, atbilde nav vienkārša un viennozīmīga, jo pieejas tik tiešām var šķist ļoti līdzīgas. Iespējams, supervīzija ir salīdzinoši mazāk dzirdēts termins. Ne velti, jo pirmo šīs profesijas standartu Latvijā saskaņoja tikai 2014. gadā, tomēr, laikam ejot, supervīzijas aktualitāte Latvijā un pasaulē pieaug. Nacionālajā enciklopēdijā supervīziju skaidro kā mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu un izglītojošu atbalstu supervizējamajiem par jautājumiem, kas saistīti ar profesionālo darbību. Supervīzija fokusējas uz jautājumiem, kas saistīti tieši ar karjeru un ietver padziļinātu ietekmes diapazonu, radot izmaiņas cilvēku sniegumā, attieksmē un uzvedībā.

“Supervīzijā nesaņem speciālista padomus, tas nav arī mentorings, biznesa konsultācija vai psihoterapija. Sadarbībā ar supervizoru, sesiju rezultātā darbiniekam vai profesionālim ir iespēja ieraudzīt vairāk, plašāk un no dažādiem skatu punktiem. Pieejas ir līdzīgas kā koučingā, vienīgi supervīzijā risina tikai ar profesionālo darbību saistītos jautājumus,”  skaidro supervizore, profesionāls koučs, biznesa un koučinga trenere Evija van der Beek.

Ar kādiem jautājumiem visbiežāk piesakās supervīzijas sesijai?

“Šobrīd arvien vairāk jautājumu ir par nespēju tikt galā ar vispārējo situāciju darbavietā vai savā profesionālā jomā – kā saprast, kas šobrīd ir manas prioritātes darbā; kurš lēmums būtu pareizākais; man vairs nav darba, gribu uzsākt ko savu, bet nevaru saņemties; man ir pārāk liels stress, lai varētu normāli pastrādāt utt. Pārmaiņas skārušas darbiniekus gan finansiāli, gan emocionāli – pēkšņā darba organizācijas maiņa, darbinieku skaita samazināšanās, dīkstāve un citi iepriekš nepiedzīvoti faktori. Tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz darbinieku labbūtību darbā. Laicīgi šos jautājumus nerisinot un nemeklējot profesionālu palīdzību, paaugstinās profesionālā stresa līmenis vai jau parādās ilgstoša stresa, kā arī izdegšanas pazīmes.”

Kādos gadījumos šāda konsultācija noder?

“Supervīzija noderēs, ja ir vēlme uzlabot savas profesionālās kompetences, gūt profesionālu atbalstu drošā un konfidenciālā vidē, kas nodrošina spēju atklāti runāt par jebkuriem jautājumiem vai emocijām darbā, kā arī meklēt risinājumus dažādās ar darbu saistītās situācijās,” uzsver Evija van der Beek.

Pieminētie konsultāciju veidi ir draudzīgas līdzās pastāvošas pieejas, kas viena otru papildina, kā arī savās pieejās var saplūst. Neatkarīgi, kuru konsultācijas veidu izvēlēsies, svarīgi apzināties, ka būs pašam jāstrādā – jāpieņem lēmums, ko no ieteikumiem izmantosi savā darba meklēšanas procesā, kādus mērķus izvirzīsi, kā attieksies pret apkārtējo vidi un kādus panākumus sev apkārt radīsi.